Trīs nedēļu gara ciemošanās Latvijā paskrēja nemanot. Pirmkārt, ir jocīgi formulēt, ka ciemojos mājās, bet tā tas sanāca - turklāt - radās sajūta, ka jebkur Latvijā bija kā ciemoties mājās. Runāt tikai savā valodā, redzēt Latvijas produkciju veikalos un satikt visus mīļos un foršos. Sākot ar pārrašanos, turpinot ar visiem svētkiem un galu galā apciemojot Valmieru - eh, skaista pilsēta un skaisti cilvēki tur darbojas.
Tāpēc - publisks apskāviens un paldies katram, kas šīs dienas darīja burvīgas :)
Atgriešanās Gentē nu ir tagadne. Izmainījies nav nekas daudz - tikai nepierasti, ka nav jāiet uz lekcijām, bet visu laiku jāmācās eksāmeniem patstāvīgi. Taču paralēli gribas iet uz kāpšanu, satikt pārējos sen neredzētos šejienes draugus un paziņas, vienīgi izlavierēt no mājas palicis grūtāk, jo manai ielai rauj nost asfaltu un apakšā esošo bruģi - aiz loga skan traktori un cita smagā tehnika, kas to visu dara. Sajūta kā Latvijā - jo mana Erasmus sākumā uzlēja jaunu asfaltu, pēc tam plēsa dažviet nost, lai nomainītu ūdens trubas, tad atkal uzlēja atpakaļ un šobrīd plēš nost pavisam.
Turklāt - jocīgi ir būt kājāmgājējai Gentē - jābūt 100x uzmanīgākai uz ceļa, nekā ar velo, jo gājējus te neviens nepamana īpaši.. ejot uz veikalu sanāk šķērsot 3 joslu ceļu, kas ir kā ieskrējiena daļa uz lielo bāni - tur uz tās gājēju pārejas ne reizi vien esmu bijusi gandrīz notriekta - 2 joslās mašīnas piebremzē (nevis apstājas), trešajā ne čiku nereaģē. Šausmīgi diezgan.
Toties laiciņš gan te silts un jauks - ap +8 + 13 *C... man jau patīk. Laikam jālaiž dabā. Jo kaut kā tā galva no eksāmeniem jāvēdina.
2 komentāri:
Lai Tev veicas ekasāmenos! :) Thumbs up!
Paldies! :)
Ierakstīt komentāru