Dienas prieks

Šeit katru dienu (ja nenoslinkošu) publicēšu to, ko esmu sapratusi no dzīves, guvusi kā atziņu vai vienkārši novērojusi par dīvainu esam, esot šeit.

#35 - pulkstenis šeit rāda 00:51 un nupat tika pabeigta mana virtuves būvniecība, ko solīja izdarīt jau septembra beigās. Mājas apsaimniekotājs, zināms arī kā remontstrādnieks,atbrauca beigās ar mašīnu, kopā ar diviem jauniešiem - kamēr puisis regulēja kā noparkoties uz izārdītā ceļa, mašīna ar piekabi ietriecās akmeņu čupā. Tad visi pastrīdējās un beigās uzstiepa no piekabes lielu galdu uz virtuvi. Virtuve ir otrajā stāvā. Galda stiepšana ilga ap 15 minūtēm. Bija smieklīgi noklausīties. Bet man ir virtuve - tieši aiz sienas. vuhū!
#34 - totāla bomba: šeit, lai atbrīvotos no zālāja kanāla slīpajās malās līdz pat ūdenim, ap šīm malām novelk aploku, kurā ielaiž ganīties aitas. arī pilsētas iekšienē ļoti apdzīvotās daļās. Un turklāt, arī decembrī. Vakar, 10.decembrī redzēju vienu - vietējie pat brīnās - parasti tā darot tikai vasarās. Lūk, ko nozīmē saimnieciska domāšana beļģu stilā.
#33 - Telefonsakariem ir dīvaina naudas kāšanas metode: sarunas minūte maksā 25 centus, taču sarunas apaļojas tikai uz minūtēm: piemēram, 6 sekundes gara saruna tiks ieskaitīta, kā minūte, bet 1 minūte un 1 sekunde jau kā divas minūtes. Un ja otrā galā nepaceļ, tad pie attiecīga brīža ieslēdzas automātiskais atbildētājs, kurš arī paņem 25 centus, pat ja ziņu neatstāj. Atslēgt šo brīnumu nevienam nav izdevies + lietot arī neviens nemākam to automātisko atbildētāju. Tāpēc cieņā sms.
#32 - vispār nupat iegrimu dziļās pārdomās, kāpēc mana bloga nosaukums visnotaļ liecina par rōzā krāsu, bet tomēr ir zilā krāsā.
#31 - šeit savā vaļā skraida žurciņa - ārā, ne iekšā. Tāda drosmīga (vai badā).
#30 - daži Erasmus studenti, pirms ierašanās šeit, caur internetu atrada sev dzīves vietu studiju laikam.. un ierodoties atklāja, ka dzīvos "Sarkano lukturu" rajonā. Bet dzīvokļi gan tur jauki.
#29 - manas istabas radiators izdod skaņu, kas atgādina lietus piļu sišanos pret palodzes radīto troksni. Kārtējo reizi mostoties saškrobējos, ka sācis līt. Bet taču nē - atver aizkarus, Dace!
#28 - Mati šeit aug apmēram 2x ātrāk. To saku ne tikai es, bet arī citi latvieši.
#27 - Pārvietošanās Rietumeriopā starp pilsētām ir ideāli vienkārša. Un ar to domāju arī pārvietošanos starp pilsētām dažādās valstīs.
#26 - Gentē 0*C izjūtu gluži kā -10*C Latvijā. Laikam par vēlu piebilst, ka čekojot informāciju, kamēr vēl mājās biju, ko likt somā, izdomāju, ka mēteli nevajag ņemt līdzi, jo LV taču līdz -10*C staigāju jakā/kurtkā.. un šobrīd jūtu, ka - ja paliks vēl aukstāks, būs traki jātuntulējas vai.. jāpārvietojas vieglā riksītī.
#25 - ielās sāk parādīties pirmās Ziemassvētku dekorācijas ap novembra pirmās dekādes beigām - pamanīju parkā plūcot mārpuķītes.
#24 - par valodu - beidzot esmu uzzinājusi no drošiem avotiem, un vairākiem avotiem vienlaicīgi, ka flāmu valoda ir gan Nīderlandē (Holandē), gan šajā Beļģijas pusē - taču tā nav tieši tāda pati! Ir nianses, izrunas atšķirības un, kas trakākais, beļģi saprot holandiešus, bet viņi nesaprot beļģus. 1:0 manas pagaidu valsts labā.
#23 - jau cik ilgi esmu šeit, bet bērnus redzu tikai to koncentrēšanai paredzētajās vietās: ap skolām, treniņos, spēļu laukumos. Tā vien liekas, ka pilsētā viņi nedzīvo, bet tiek atvesti, nolikti un pēc tam savākti.
#22 - parkos savvaļā skraida trusīši
#21 - jau otro nedēļu urbj manā mājā. Normāla darba diena urbējiem, te visu pārbūvējot - man plānota mācību diena!
#20 - skaļos remontdarbus - urbšanu vienu stāvu virs manis, trotuāra demontēšanu mājas priekšā - veic laika posmā no 7:00 no rīta līdz 12:00. tieši tad, kad būtu jāpaguļ ilgāk, kam nu tikusi tā laime kā brīvs rīts. un tā jau kuro darba dienu no vietas.
#19 - Gentes tūristu mapē ir atzīmēti arī visi graffiti zīmējumi un arī ķēpājumi, kas pēc izmēra ir ievērības cienīgi.
#18 - ievācoties savā mājā, priecājos, ka dalu virtuvi ar ķīniešiem.. likās, ka viņi tāda akurāta tauta. Taču tagad esmu sapratusi, ka viņi ir vienīgi, kas atstāj virtuvi aiz sevis kā cūku kūti un par to, kā izskatās cepeškrāsns no iekšpuses, es neizteikšos, jo nekas nerupjš nenāk prātā.
#17 - beļģi ir varen jauka tauta. Kaut ko sagāžu - palīdz piecelt vai pat to izdara manā vietā, kaut ko aizmirstu - labprāt aizdod, kaut ko salaužu  nesūdzas. Un nē, neesmu palikusi lempīgāka - viss tāpat kā parasti.
#16 - laiciņš arī šeit sāk palikt nejauki vēss.. un bonusā nāk mitrums ar vēju, kas aizsit seju.
#15 - Citadelparks ir tik liels, ka jau 4. reizi esot tur, nevis cauri braucot, bet atpūsties, to daru jaunā vietā un atklāju vēl ko skaistu. Šodien tikai sastapu pārīti, kuri sēž uz soliņa, skatās abi uz priekšu rociņās sadevušies, katram savas austiņas un sejas nogarlaikotas. Tādu interesantu iespaidu atstāja.
#14 - tā kā te nav salnu, tad arī krāsains rudens izpaliks. Nav, kas iedot krāsu lapām, citu, kas nav zaļa.
#13 - parkos un citos apstādījumos tiek ieguldīts rūpīgs darbs visa sastādīšanā, taču ravēts vai pļauts tiek reti kas. Labi, ka tās nezāles smuki zied.
#12 - līdz šim visu apmeklēto pasākumu, kuros dod ieejas aproci, aproces krāsa ir spilgti rozā. Nav jau tā, ka man nepatīk, bet dažādības labad gribētu viņiem pačukstēt, ka eksistē taču arī citas krāsas.
#11 - šim pasaules galam pavisam normāli un jau it kā pierasts, bet tomēr: izlietnēm ir divi krāni - nevis siltā un aukstā atvērējs/regulētājs [vai kā nu to puļķi sauc] un viens krāns, pa kuru tek ūdens, bet tie ir atsevišķi. Un karstais ūdens ir par karstu, lai to vērtu vaļā vienu pašu - tad sanāk tāds mikslis ar kontrastiem - karsts > auksts > karsts > auksts.. labi ka vēl dušā tā nav. Šobrīd sapņoju par vecajiem, labajiem jaucējkrāniem [nekad nebiju domājusi, ka par tiem sapņošu].
#10 - ar velosipēdu šeit pārvietoties ir ātrāk kā ar sabiedrisko transportu - šodien apdzinu tramvaju.
#9 - "Vengaboys"ir dzīvi.. vienīgi startē ne vairs kā galveni mākslinieki, bet kā pasākuma iesildītāji plkst. 13:00 dienā.
#8 - visi manas fakultātes apmaiņas studenti kā mazie muļķīši staigājam pa augstskolas ēku un meklējam, kur kas notiek.. un pagaidām šonedēļ vēl nekas nav noticis un mūs sūta mājās.
#7 - alkohola pirkšanas un lietošanas publiskumam vai diennakts stundām nav ierobežojumu - un tas nenozīmē, ka uz katra stūra kāds aizrautos ar dzeršanu/gulēšanu/izgulēšanu.
#6 - Gente ir kedu kultūra - augstpapēžu kurpes daiļā dzimuma pārstāvēm kājās var redzēt reti. Taču smaidu izraida reizes, kad redzu, kādu minamies ar ričuku, papēdenēs. Vēl lielāku smaidu izraisa darīt to pašai. Hah, īstas dāmas..!
#5 - Gentē ir 2 sarkano lukturu rajoni. Viens no tiem atrodas blakus pilsētas bibliotēkai, pilsētas domei un ir tieši 3 minūšu gājiena attālumā no manām šejienes mājām.
#4 - Gentes Universitāte jaunos apmaiņas studentus ved ekskursijā pa pilsētas bāriem. Cik gan forši ir tas!
#3 - Flāmu valodā daži vārdi ir tieši tādi paši, kā latviski, piemēram: tante; oma (nevis garstāvoklis, bet vecmāmiņa). Citi vārdi skan smieklīgi, piemēram, "sveiki" = "goeiedag", ko izrunā kā [hujedāh]. mazs ķiķinājiens uznāk.
#2 - veļas mazgātuves ir tīras, nekas nav salauzts un apķēpāts - pat arī tad, ja tās atrodas klusā šķērsielā un iekšā notiekošais netiek filmēts, novērots vai citādi apsargāts.
#1 -  Gentē daudz kur izvietoti sludinājumi un plakāti "STOP HET WILDKAKKEN". Jā, tas tiešām nozīmē to, ko liekas, ka mēs visi nupat sapratām.