"Pēdējā..."

... tā var nosaukt šodienu - bija man pēdējā lekcija, uz kuru profesors bija atnesis vīnu un alu, savukārt mums, studentiem, bija katram jānes kas savai valstij tradicionāls. Es atnesu jau no manis tik ļoti visiem iemīļoto šokolādes kūku - ar atrunu, ka tā tipiska Latvijai, jo mēs svinam vārda dienas - un ēdam kūkas 2x gadā biežāk jubileju dēļ. Spēlējām viktorīnu, sadalīti miksētās komandās pa 2 erasmusniekiem un 3 vietējiem katrā, un mūsu komanda uzvarēja. he, he - tā tāda jauka sajūtiņa uz beigu galu kursam.

Tāpat arī šodien nodevu vienu briesmīgu rakstāmo darbu, kuram gala termiņš būtu gan tikai vēl nākošnedēļ, taču, ejot pie profesora uz ofisu, vismaz tiku atpakaļ pie sava pazaudētā flešiņa, kurā vienīgajā man ir saglabāts kas nu ļooooti vērtīgs - forša filma :D

Arī kāpšanā beidzot esmu iekāpusi nākošajā grūtības līmenī - jau 3 dzeltenās trases, no tām viena - negatīvs - izkāptas. Prieciņš pašai pamatīgs.

Tāpat arī esmu līdz ar šodienu vairs ne cilvēks, kuram uz ceļa viss vienalga, jo neesmu vairs ar velo. Atdevu nomā. Pārtraucu, iespējams, skaistākās Erasmus attiecības, kādas man ir šeit bijušas.

Šovakar jādodas paslidot kopā ar citiem Erasmusniekiem, un jāsteidz baudīt pēdējās dienas iekš 2011tā Gentē.

Biļete uz mājām jau izprintēta, atliek vien pirmdien nonākt lidostā, bet pirms tam - izbaudīt nedēļas nogali divu itāļu pavadībā, jo viņi jau ir ceļā uz Genti.

He - viss liecina, ka mājās braukšana tuvojas. nē, JAU IR KLĀT.