Vēl viens kūlenis mūsu kontā

Vēl viens kūlenis mūsu kontā.

Tā varētu nosaukt dienas Itālijā. Man gan viss sākās jau 11.novembrī ar došanos ciemos pie foršās ceļa biedrenes - Māras. Ar vienu mugursomu un vienīgo izplānoto lietu rokās: Ryanair lidojuma biļetēm. Tieši tik daudz bijām sagatavojušās Itālijas braucienam. Nu vēl bija solījums no Davide (itāļa, kurš pagājušajā semestrī bija Erasmusā Latvijā), ka ja rodas kādas problēmas - lai dodam ziņu. Tā nu pateicām, kad/kur/cikos ieradīsimies.

11.novembris.

Bredas apskatīšana izvērtās par pazušanu un atkal atrašanos, jo Mārai ir "foršākais" telefons pasaulē, kurš nosūtītās sms nenosūta. Ap deviņiem vakarā sākām plānot, kā lai nonākam Eindhoven lidostā - savus 50 km tālāk.. ja gribam braukt ar vilcienu, pēc meklējumiem internetā, sanāk, ka mums jākāpj ap četriem no rīta vienā vilcienā iekšā. ČETRIEM. Ar cerību, ka vietējiem ir kāds labāks padoms, zvans Cas - un šeku reku esam laimīgas.. 

12.novembris.

..viņš ne tikai deva padomu, bet arī 6:30 ieradās mūs savākt ar mašīnu, kuras viņam parasti nekad nav. Tā nu iesākām ceļojumu uz laimīgas nots. Ja neskaita Māras "sajūsmu"par gaidāmo lidojumu. Taču Alpi, ko redzējām pa logu, atrisināja visas satraukuma problēmas. Un nākot ārā no Bergamo lidostas, mūs jau sagaidīja Davide ar Alex (krievu izcelsmes itālis) jeb mūsu glābēji, izmitinātāji un paši ideālākie brīvdienu sagādātāji. Devāmies pie Iseo ezera nogaršot vietējo spritzu, paskatīties un kalniem (!!!), salām ezerā un baudīt jauko saulīti Itālijas mazpilsētā. 

Ja ceļojuma moto bija "It is MILANO, Baby" - tad pēcpusdiena to veikli nomainīja pret "it is NOT Milano, Baby" - tur taču nav ko redzēt! Nu labi, mazliet pārspīlēju - Doma baznīca, smieklīgie itāļi, picas, vecas ēkas, šopinga ielas, kalni fonā un ielu mākslinieki. Taču salīdzinoši - pilnīgs nekas pret jebkuru citu Itālijas mazpilsētu. Pieņemu, ka šis bija ļoti subjektīvs vērtējums, taču zinu, ka man ir piekritēji :D Jā, šeit mums jau pievienojās indiešu izcelsmes itālis Singers (īstajā vārdā kkas līdzīgs Amanda un Dīp krustojums, bet vieglāk viņu saukt šādi).

Tā nu apskatījām dažās stundās visu, ko Milāna mums sniedz un devāmies uz Rovato, kur dzīvo Davide un Alex. Nezinām joprojām, kur Alex bija noslēpis visu ģimeni uz nedēļas nogali, taču māja bija tukša un paredzēta mums brīvā lietošanā... ko nekautrējāmies izmantot. Te nu sākās daļa, kurā iepazinām viens otra uzskatus par ballēšanos.. un iečekojām Rovato naktī. 

13.novembris. 

Pārsteidzoši agrs rīts. Piecēlos jau 9:00, un devos baudīt saulīti uz balkona, veroties uz kalnu un mājām ar dārziņiem. Fonā skan baznīcu zvani. Īsts Itālijas pieskāriens. Tālākā dienas plānā Brescia apskate - vieta, kur mūsu (nu jau mūsu) itāļi mācās - apmēram 15 min brauciena attālumā no Rovato. Tiiiiik skaista pilsēta ar dažādiem slaveniem atskaites punktiem - Musolīni runas kancele, piketos spridzinātā ēka.. un skvēri, tirdziņš, strūklakas, mājas, uhh.. un pils pa vidu kalna galā. Kur tad arī uzmetām kūleni. Daudz kūleņu, jo dažs labs nespēja nofočēt kūleņošanas brīdī.. daudzreiz. Bet tā pils - akmeņu akmeņi, un Tu vari vienkārši nākt un staigāt pa turieni - viss sakopts, skaists un skats uz pilsētu no augšas saulrieta laikā - burvīgs.

Un te seko ceļojuma fail. Dodamies atpakaļ uz mājām un mūs uz 3 h atstāj vienas. Izdomājam, ka kaut kā taču jāpasakās par ideāli pavadīto laiku - un mēs jau esam ceļā uz lielveikalu. Uztaisīsim vakariņas.. cepam, šmorējam, ūun... kad Davide un Singers solītajā laikā ierodas, viņi ierodas ar paziņojumu, ka pēc 10 minūtēm klāt būs Alex mamma un mums jāpazūd, jo paša Alex nemaz nav mājās.. bet mēs gan. Tās 10 minūtes bija produktīvākās manā dzīvē: paēdu vakariņas, iegāju dušā, savācu visas savas mantas, sakārtoju virtuvi un vēl zīmīti Alex mammai krievu valodā uzrakstīju. Skrējām uz mašīnu kā tādi imigranti - pa tumsu, ar somām, jakām veikli paķertām.. 

.. lai brauktu uz pilsētas skvēru, kur abas ar Māru paziņojām, ka tagad tīrīsim zobus. Lieki piebilst, ka Rovato ir tik maziņa, ka mūsu itāļi visus pazīst - un viņi no mašīnas ārā nekāpa, kamēr nebijām beigušas.

Tad nu tādā pusbomzīgā izskatā devāmies uz mūsu izskatam "atbilstošāko" vietu - Itālijas disko Bresciā. Tur vienas modeles ar saviem apsargiem un izklaidējamajiem vien grozījās, ja vēl neskaita steroīdus pārēdušos kačakus. Pašausminājāmies un.. ieballējām. Pa starpu mums jau bija pievienojies vēl viens itālis - itāļu čomiņš, pie kura nakšņojām naktī.

14.novembris.

No rīta tikām aizvestas aplūkot mūsu itāļu universitāti - tiešām skaista - ar skulptūriņām, kolonniņām. Bet no ārpuses to pat nemanīsi. Un tad mūs nogādāja stacijā un sākās mūsu diena divatā, jo pašiem visiem lekcijas vai darbiņš - devāmies uz Veronu. Pilsētu, kurā ir kolizeja mazais brālis, balkoniņš, kur Romeo ar Džuljetu snakstījās, kanāli, apbrīnojami skaistas ēkas, fonā kalni un tiešām jauki cilvēki apkārt. Pozitīva, pozitīva diena. Sen tik aizmirsto saldējumu maizē atkal dabūju - protams, vietējie jakās satinušies pētīja mūs kā dīvainas, jo kurš gan novembra mēnesī, kad ārā salst, ēd saldējumu.. un staigā T-krekliņā..?! Protams, ka tūristi. Iekāpām pamatīgā "tūristā". 

Vakarā, nonākot atpakaļ Rovato, atkal jau tikām pārtvertas un nogādātas bariņā pie citiem itāļiem, kafejnīcā. Tā kā lidojums mums ļoti agri no rīta: 6:25, tad plāns sekojošs - aizvest mūs uz lidostu max vēlāk, bet tomēr nāksies tur nakšņot.. un te sekoja mūsu pēdējā smieklīgi risinātā vēlme: gribam dušu. Tā nu sapazināmies ar Davide čomu, kurš gāja uz kino (tāds nevāji notetovēts un pīrsingots čalis), un.. zvanījām viņa mammai - lai dotos pie viņas ciemos nodušoties. Tik jauka itāļu sieviete - interesējās par Latviju, sacienāja ar tēju, stāstīja daudz par Itāliju. Kad devāmies prom, arī mūsu pīrsingotais draugs tieši nāca mājās.

15.novembris. 

Ap pusnakti ieradāmies lidostā, iekārtojāmies blakus slīddurvīm. Reiz jau Bergamo biju nodzīvojusi 36 h, tāpēc 5 h tagad likās kā nieks. Vienīgi slidināšanās ar vilnas zeķēm toreiz nebija ienākusi prātā.. un zinātniski pierādīts, ka uz šalles slīd labāk. Bet to laikam nosaukšu par miega pāli. Tāpat kā 2 h smiešanos par visām uzņemtajām bildēm. Aizmigām, pamodāmies, aizmigām, pārvācāmies, aizmigām. Tīrīšanas sistēma tā pati vecā: lidostu pa zonām slēdz. 

Aiz loga atkal bija Alpi -> Eindhovena -> Breda. Paredzēto bilžu apmaiņas vietā, nolēmām stundiņu pagulēt, pirms dodos atpakaļ uz Genti.. lieki piebilst, ka pamodāmies vēlu vakarā, kad ārā jau tumsa. Miegs nolēma manā vietā, ka ciemošanās Bredā par vienu dienu ilgāka.

Un atkārtošos: ziniet, kas ir forši? Itāļiem biļetes ciemos pie manis ir jau iegādātas.