Esmu viena no mājinieku visbiežāk apciemotajiem Erasmusniekiem. Beļģijā esmu 2 mēnešus un 10 dienas (nemaz jau neskaitu), un pie manis ir ciemojušies nu jau 11 latvieši. Dodu izaicinājumu - kurš būs divpadsmitais..?! :D
Vakar vakarā un šodien pavadīta lieliska diena kopā ar meitenēm - Baibu un Ilzi. Arī pati centos atgūt iekavēto komunikāciju ar citiem apmaiņas studentiem. Tā nu nolēmām aiziet pasēdēt kādā bārā, ko pārējie izpētījuši un atzinuši par jauku esam.. līdz konkrētai situācijai:
fakultāšu studentu apvienības, kad uz tām nāk jaunie studenti, dod informatīvu grāmatu par jauniešu aktivitātēm un notikumiem pilsētā, kam aizmugurē ir pievienoti ļoti daudz atlaižu kuponi.. galvenais iemesls, kāpēc kāds vispār apmaiņas laikā interesējas par studentu apvienībām ir tikšana pie šiem kuponiem. Jo tie satur arī tādas lietas kā bārus un dzērienu iegādes akcijas "ņem vienu, otrs par brīvu". Tā nu mēs, 7 studenti, bruņojušies ar konkrētā bāra 2 šādiem alus un 2 sangrijas kuponiem, jauki iekārtojāmies pie galdiņa, kad arī sākās viss cirks.
Pasūtot sangriju, viss labi, līdz brīdim, kad nozib kuponi. Attieksme no personāla, un kā vēlāk izrādās, arī bāra īpašnieces mainās no jaukās uz "ejiet pīpēt autobusa pieturā", kā mums konkrēti arī pateica. Pasūtot alu, mums sāka melot, ka alus viņiem neesot. Tad, gaidot kamēr atnesīs mums to pašu sangriju, mums paziņo, ka jāpasūta vēl kas. Attaisnojums par dalīšanos un kopīgu maksāšanu nav spēkā. Jo mēs redziet, aizņemot galdiņu, bet viņiem esot jāizdzīvo. Vai nu pasūtiet vēl, vai ejiet pīpēt autobusa pieturā. Lieki piebilst, ka neviens no mums nedz smēķēja tajā brīdī, nedz vispār ir smēķētājs pēc dabas un hobijiem. Diskusija auga līdz kādu 15 minūšu diskusijai ar viesmīli un bāra īpašnieci, abiem pa laikam piestaigājot pie mūsu galdiņa. Tad mums teica, ka viņi nemaz nav gribējuši šos kuponus tajā grāmatā, ka tā esot kļūda. Beigās, tā kā sangrija jau bija atnesta, lai nebūtu jāatstāj kokteilis uz galda, pasūtījām vēl 3 alus. Tos pašus, kuru viņiem neesot. Bez komentāriem - tajā vietā mēs neviens vairs neatgriezīsimies.
Šajā brīdī sailgojos pēc "Tintes". Ā, nu tik ļoti sailgojos. Šodien iekš skype sarunājos ar Māriņu un viņa tieši ap to pašu laiku domājusi, cik forši tagad būtu atrasties "Tintē". Ziemassvētku brīvdienās - mēs būsim klāt. hā.
Pāri visam: nakts izvērtās interesanta, jo Baiba šeit satika savus draugus, kas ciemojās pie citas latvietes, kas mācās tajā otrā Gentes augstskolā - dzirdam naktī pie loga kliedzam "Baibāaaa, Baibāaaa". Sasmējāmies pamatīgi. Plus - abu dāmu ciemošanās beidzās ar tikšanu pie paklāja manai istabiņai velo izbrauciena pa Genti laikā. No rīta aizņēmāmies ričukus no citiem manas mājas iedzīvotājiem - man tika laimīgā loze - viens bez bremzēm, jo nevaru taču pakļaut savus ciemiņus tādam grabonim.. Apskatot pilsētu, nonācām Piektdienas tirgū (Vrijdaag Markt), kur kāds vīrs dalīja savu sadzīvi bez maksas.. un es jau sen gribēju sev paklāju. Tā nu vienu - Kārpetu Lakiju, kas tur bija, paņēmām un sākās dienas 'action' daļa. Fotosesija ar paklāju visās Gentes skaistajās vietās. Kad vēl Gentes centrā gulēsi uz.. paklāja ;D Ah, meitenes - paldies par foršo prieku! Lai saule Jums turpmākā ceļojuma gaitā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru