Biju pasaulē. Londona un ne tikai.

Jau pašā iesākumā paziņoju, ka šis būs līdz šim garākais bloga ieraksts. Nē, nē - nevienu nebiedēju. Ceru, ka garlaicīgi nebūs. 

Jau kur tie gadi un laiki, kad viens no maniem sapņiem bija Londonas apmeklējums. Ik pa laikam dzīve grozījās tajā virzienā, tad atkal nē. Kādu laiku bija doma par mācībām Koventrijā (Coventry) - citā Apvienotās Karalistes pilsētā. Būšana tur - tas ir viens no maniem sapņiem, kas nu ir izsapņots. 

Aptuveni mēnesi atpakaļ dienu skaitīšana rezultējās ar atklājumu, ka man ir brīvas dienas. Daudz - veselas sešas. Tas nozīmēja došanos tikai vienā virzienā.. Un kā gadījās, kā ne - arī Sandim bija ceļojumu plāni par šiem datumiem galvā.

28.oktobris. Satikšanās Briselē.
Kā atklājās - tā Brisele nav nemaz tik liela, lai satiktos vietā, ko divi cilvēki pirms tam tikai nojauš par eksistējam. Bruņojusies ar savu ceļošanai nelielo mugursomu un maisiņu, kurā ielasīta pārtika no ledusskapja pirmajai, varbūt arī otrajai dienai, devos uz Briseles Midi staciju. Piedzīvojums sākās jau Gentē, kad plānoto vilcienu nokavēju un kāpu iekšā pirmajā, kam galamērķis ir pilsēta Beļģijas labajā pusē, cerot, ka vilciens taču dosies caur Briseli. Piestājām teju vai katrā pieturā un parastais 35 min brauciens pārvērtās par 1 h vilcienā, taču rezultatīvi. Tur mani jau sagaidīja Sandis un devāmies izpētīt Briseles ielas. Man tā jau bija 3x tur, tāpēc kartes palīdzība šoreiz izpalika. Varbūt visu svarīgāko neparādīju, bet nu tur arī man karte nelīdzētu, ja tajā nav atzīmēts vēl kas būtisks. Centrālais laukums, čurājošie bērni, baznīca, pils, parks, pa gabalu - Atomium. Un gar degunu smaržo beļģu vafeles.

Pāris stundas un ieturēšanās Briseles centrā ar no maisa izvilktiem kartupeļiem ar miziņu un vārītām olām. Sasmējāmies - taču studentiski. 

Ceļš tālāk veda uz Antverpeni - McDonaldu paradīzi. Kamēr negribi kādā ieiet - viņi ir uz katra soļa.. kad beidzot nolem - jā, nu labi, McDonalds. čuš. neviena nav :D tikai uzraksti - McD. pēc vienas minūtes tajā un tajā virzienā.. bet Tu jau ej savas 15 minūtes. Ceļojuma pirmais īstais beļģu alus parkā, lai arī Sandim tiek prieks par alkohola lietošanu publiskā vietā. Galvenā Antverpenes iela, pils, kanāla mala, joprojām labumi no maisa, parks, savvaļas trusīši, autobuss mistiskā ielas malā uz... LONDONU. Ceļš sākas, bet plānotā izgulēšanās īsti nekāda - nav nedz ērti, nedz klusi, turklāt - pirms Eirotuneļa visus izdzen ārā uz pasu kontroli. Tad vēl vienu pasu kontroli. Tāda nelegālā imigranta sajūta piemetas. Taču pasu kontroles punktā atrodu pašu neērtāko koka soliņu, pie kura jāturas, lai nenoveltos, taču tur var apgulties iztaisnotā pozā un šķiet, ka varētu tur palikt :D 

29.oktobris. Iespējams, garākā diena ever.

5:15 no rīta: tādi nekādi izkāpjam no autobusa, taču Londonas sirdī. Un šī tāda nekāda sajūta sāk pazust, taču galīgi "nepielec", ka galvenie apskates objekti vienkārši slīd viens gar otru mums garām. London Eye, BigBen, Bekhingemas pils. Āi. Absolūta tumsa. Nolemjam ieturēt vēl pēdējo pārtikas krājumu brokastis Greenpark - melna tumsa, taču cilvēki jau skrien. Vispār - biju gaidījusi, ka redzēšu cilvēkus ar aptaukošanās problēmām arī tur, bet nekā. Tādas skrienošas pilsētas iespaids jau no paša rīta. Varbūt man tāds miglains skats radās, jo kafiju vēl nekur dabūt nevarēja. Vienīgās kafejnīcas, kam durvis bija vaļā un gaisma iekšā, pārdevējs mani izdzina: "Not open". Un šajā brīdī pieņemam lēmumu - ejam uz St.Pauls katedrāli (tur, starp citu, precējās princis Čārlzs ar Diānu). Kura, ierodoties pie tās, ir tērpta protestētāju telšu pilsētiņas atmosfērā un plakātos... Un vēl nav vaļā. Nu neko - ceļš ved uz Starbucks pēc īstām brokastīm. Latē ar šokolādes mafinu un kruasānu. m-Mm. Laikam ēšanas laikā vienmēr pieņēmām lielākos kustības lēmumus - tā kā līdz transportam pie Ievas uz Coventry vēl laiciņš gana, tad ejam uz Tower Bridge. Misija - ne tikai apskatīt un iebildēt, bet Temzai nogādāt šajā pavasarī (iekš kāda Geokeša laivu brauciena laikā) atrasto divu peniju monētu - lai atgriežas mājās. Iedevu līdzi skaistu tostu, un plunkš, upē iekšā no paša Tower Bridge vidiņa. 

Tālākais ceļš, gar dažādiem apskates objektiem, ko pat visu nevar nosaukt, veda uz Britu muzeju (British Museum) - iekšā pavadītais laiks, maigi sakot, niecīgs, taču biju ;D Šķērsoti jau vēl vairāki parki un skvēri un pirmā nopietnā sastapšanās ar vāverēm - check.

Un visam seko randiņš ar Anneli - manu pamatskolas klases un muļķību biedreni iekš Euston stacijas. Foršas sarunas par to kā iet un neiet, kas jauns apkārt un kas ir Londona viņas, jau trešo gadu kā iedzīvotājas, acīs. Un žik, pusotra stunda paskrien kā nebijusi. Pienāk vilciens uz Koventriju.
Londonā kopējais noietais pārvietojums ~ 20 km

Sēžam pretējā pusē meitenēm, kas arī atbraukušas ceļot no Vācijas, taču sarunājās angliski - šķiet, kādas apmaiņas studentes tur. Kronis visam, kad viņas sāka vilkt nost apavus un zeķes, lai salīdzinātu savu kāju pirkstus viena ar otru. Šausmas. Mēģinam iemigt, kas ik pa mirklim arī sanāk, taču bail nokavēt staciju, kurā jākāpj ārā.. Pāri visam bailes pastiprina, vai esam iekāpuši pareizajā vilciena galā, jo vilciens pusceļā sadalās divās daļās un tikai viena puse iet uz mums nepieciešamo galamērķi, otra - nogriežas. 

Koventrija un saulīte Ieva ir satikti. Solīju taču viņai, ka atbraukšu ciemos. Taču daudzi jau sola viens otram apmaiņu periodu sākumā. Hā, man izdevās :) Dodamies pie Ievas uz mājām beidzot novilkt mugursomas un tikt dušā. 

Vispār Ievai ļoti forša māja - kopā ar vēl 4 studentiem, bet tik īsta māja: paklāji, virtuve, vannas istaba, dzīvojamā istaba. Eh, tik ļoti jauki iekārtojusies, ka man prieks. Pat maza skaudībiņa, taču viņa pelnījusi šo foršo vietu. Sagatavojamies jeb iesildamies, lai sāktu pucēties Helovīna ballītei. Pucēšanās vienīgi beidzās ar to, ka līdzi jau nekā paņemta nav, bet Ievai skapī viss tik foršs, ka pie manām botiņām galīgi klāt neietu. Uzzīmēju francūzietei uz sejas zirnekli un dodamies visi uz citu - turpat netālu studentu māju - ieballēt. Vispār, ar tērpiem visi pacentušies. Reti un vēl retāk, kad kādam nav atbilstoša tērpa. Prieks par to, ka cilvēki ballējas sagatavojušies.

Šeit no latviešu kompānijas Sandis mūs pamet un dodas mājās, taču mēs ar Ievu turpinām ceļu uz Koventrijas Universitātes Helovīna ballīti.

Mazliet nekaunīgi ielienam rindā un jau pavisam veikli esam iekšā. Tērpu dažādība studentiem ir liela un reti kuram nav nekā īpaši sagatavota. Mūzika tiešām ideāla un piemērota. Tā abas ar Ievu dejojam pie skatuves, kamēr pasākuma vadītājs mūs aiz rokām uzrauj dejot uz skatuves.. pie skatuves trepītēm pēkšņi sastājās rinda ar vēl cilvēkiem, kas tur gribēja tikt.. bet - viņiem neļāva. kamēr nekāpām nost.. tā arī abas sasmējāmies, cik cilvēkam maz vajag, lai viņš būtu gatavs stāvēt 10 minūtes tur rindā ;D pēc tam šis atkārtojās vēl vairākas reizes. Raganas, asiņojoši zombiji, čipendeili, kā tik tur nebija apkārt. Taču vakars beidzās pavisam citā gaismā. Vienu cietušo nesām mājās.

30.oktobris. Divstāvīgais autobuss.

Piecēlāmies vēlāk, kā plānots - par spīti tam, ka pulksteņa pagriešana tik un tā bija mums uzdāvinājusi veselu stundu dienas. Kārtīga brokastu putra un pastaiga pa Koventriju. Ievas universitātes ēkas laikam ir visur - priekšā, aizmugurē, sānos un nu jā - visur. Jāteic arī, ka modernākās ēkas. To cik, moderna un šika ir universitātes ēka, laikam grūti aprakstīt, lai latvietis spētu precīzi vizualizēt - pat klubs, kurā iepriekšējā dienā ballējām ar bāriem ir skolas ēka. Gaiteņos ir paklāji, mīkstie krēsli, galdiņi, dažādu interesantu konstrukciju krēsli, pufu "vannas", kur pagulēt. Un drošības līmenis arī ir augsts - visur ieeja tikai ar Ievas studenta karti. 

Cits skaists objekts Koventrijā bija katedrāle - nu vismaz tās paliekas. Turpat tuvumā arī viens muzejs, kur izstādīta pat "Nokia", kas ir krutāka par vienu no manējām. Taču kā nākošo apmeklējām izslavināto Britu transporta muzeju. Kā izrādās - tas atrodas tieši Koventrijā (nemaz negaidīju). Pamēģināju slēgāt ātrumus uz pagrozīt stūri mašīnai, kas ačgārna no mana viedokļa. Kā arī redzēju abas mašīnas, kam pieder pasaules pa zemi braukšanas ātruma rekords.. un vēl tūkstošiem dažādu transporta līdzekļu un agregātu, kā attīstība veicināja mūsdienu tehnoloģijas no britu transportbūves viedokļa. Rītu papildināja jauka ziņa, ka pēdējā naktī mums Londonā ir kur palikt.

Un tālāk sekoja šausmīgākā ceļojuma daļa. Brauciens divstāvīgā autobusā, kur apsēšanās otrā stāva priekšpusē man uzdzina sliktumu jau 3 ceļa minūtē.. ne tikai šūpošanās, bet arī doma, ka visi brauc ačgārni, man tomēr nespēja pierāpot. Sliktums veselas stundas garumā, jo tik ilgi braucām no Koventrijas uz Birminghemu, un vēl Birminghemu baudīt iesākumā neļāva. 

Taču tad jau sekoja gājiens caur šoping-centru, kas laikam uzlaboja manu garastāvokli un Kikas satikšana pie RedBull buļļa skulptūras. Nu vienkārši milzīgs šopinga centrs, kas izskatās pēc vaļa - vismaz viena no ēkām. Izgājām diezgan veiklā solī cauri pilsētai, lai noliktu somas. Diemžēl pa to laiku jau satumsa - vispār laikam ziema klāt, jo satumst ļoti ātri pēdējā laikā. Tapēc bilžu mazāk no šī gala, bet pilsēta ir ļoti, ļoti skaista - viss vienos ķieģelīšos, sarkanbrūnos toņos, kanāli un romantiskas gaismiņas. Senatnīgums vijas cauri un saaug kopā ar moderno. Vakariņojām arī kādā restorānā kanāla malā. Un lēnām latviešu un ViA studentu skaits sāka vairoties, jo mums pievienojās vēl forši cilvēki - Kikas draugi, kas arī dzīvo/mācās Birminghemā. Un čau no mums visiem Lindai, kura nepievienojās, jo bija.. "jātaisa references" :D Viss turpinājās ar pastaigāšanu ar vēl pāris bāriem un pasēdēšanu Kikas dzīvoklī.

31.oktobris. Atpakaļ uz Londonu.

Cēlais mērķis piecelties agrāk un vēl kārtīgi pastaigāt pa Birminghemu pārvērtās par pikniku dzīvojamajā istabā, diezgan tiešu došanos stacijas virzienā un solījuma no Ievas izspiešanu, ka gaidu viņu ciemos Gentē. Te arī atvadāmies no foršajām dāmām un dodamies atpakaļ pastaigā pa Londonu. 

Dienas mērķis - Camden Town, jeb tirgus izbijušos staļļos. Pilns ar zirgu skulptūrām un tirgo visu iespējamo. Paēdam ķīniešu ēdienus un iepērkam suvenīrus. Katrā krustojumā stāv pa cilvēkam ar norādi, kur aiziet notetovēties vai izdurt pīrsingu.. Padomājam, bet nolemjam, ka šoreiz ne :D Tā kā laiks šeit pavadīts ilgs (arī paša tirgus meklējumos), tad dodamies tālāk uz Regents Park. Atpūšamies un baudām dabu, kā arī gozējamies fonā kāda pāra kāzu bildēs. Sorry, mēs tur bijām pirmie. Skaisti dārzi, dobes, iekārtojums, augi. Tālāk jau sākam pētīt karti, kā atrast mūsu naktsmājas. Pastaiga garām Hyde Park, kurš ir nu MiLZīgs.

Nonākam galā un ar zīmīti rokās "It is LONDON Baby" gaidām, kad mūs atradīs Barts - flāms no Beļģijas, pie kā mums paredzēts nakšņot. Atradām viņu kā mana beļģu badija dzīvokļa biedra bērnības čomu. Zinot to dzīvokļa biedru - abi bijām sabijušies, kāds cilvēks tur otrā pusē būs. Mums paveicās - ļoti, ļoti. Gan Barts, gan viņa draudzene Janeke bija ļoti jauki. Vakars pārvērtās interesantās sarunās - sākot no dzīvošanas Parīzes ielās kā bezpajumtniekam, ko Janeke kā sociālo eksperimentu ir bijusi pamēģinājusi savos 17 gados, tāpat kā dzīvi uz 5 mēnešiem uz kuģa Londonā, jo citas lētākas īres iespējas dzīvesvietai nav bijušas, līdz pat apakšveļas valkāšanas iemesliem. Šos divus cilvēkus gribētu sastapt vēl savā dzīvē vēl.

Londonā kopējais noietais pārvietojums ~ 15 km

1.novembris. Es eju, Tu ej, mēs ejam.. un ejam, un ejam.

Rīts iesākās visai agri, jo abiem mūsu izmitinātājiem bija jādodas darba gaitās. Pavaicājām, kurā virzienā ir Westminstere, un sākām iet. Šoreiz arī šķērsojām pašu Hyde parku - brokastis dīķa malā ar miljons putniem. Diena pavērtās pavisam saulaina, taču pavēsa. Daudz dažādu skulptūru un skvēriņu kā dāvanas no citām valstīm Lielbritānijai. Tālāk sekoja stāstā īsti neieliekamā daļa: Zinātnes muzejs (Science Museum) ar īstu kosmosa kuģu daļām, tehnikas brīnumiem un izglītojošiem stendiem; Dabas Vēstures muzejs (Natural History Museum) ar akmeņiem, 13 gadsimtus vecu koku, un galvenokārt - DINOZAURU kauliem. Katra šī muzeja apsketei vajadzētu nedēļu, lai redzētu visu un spētu iepazīties... otrajam varbūt pat divas. Tālāk ejam beidzot dienas gaismā redzēt BigBenu, London Eye panorāmas ratu, Bekhingemas pili (Buckhingham Palace), Parlamenta ēkas (Houses of Parliament), vēl dažādus skvērus, vietas, statujas un Pikadillija cirku, un laukumu (Picadilly Circus). Piekusiens liels un sēdēšanu parkā neatbalstu.. tāpēc aizvelku Sandi arī vēl uz Nacionālo galeriju (National Gallery), lai stundu pavērotu gleznas. Atcerējos pat dažas no vidusskolas mākslas vēstures stundām. 

Tālāk meklējam staciju, no kuras dosimies mājup. Tāpat meklējam veikalu, kur tikt pie vakariņām. Esam stacijā pat nedaudz ātrāk kā vajadzētu, taču tas nekas.

Tiklīdz tiekam autobusā, es aizmiegu un pamostos tikai pie pasu kontroles, autobusam uzbraucot uz prāmja. Sandis neguļ gandrīz nemaz. Taču uz tā paša prāmja mums bija jāsēž stundu kafejnīcā, kur uz galda tā arī visu kanāla šķērsošanu nogulēju. Labi, ka Sandis mani pamodināja, citādi būtu tur arī palikusi.. Tieši tas pats scenārijs notika ceļā no kanāla līdz Gentei - pa starpu pat nepamodos.. Ja ne Sandis, tad tagad vēl joprojām štukotu, kā tikt mājās no Frankfurtes, kur autobuss brauca tālāk. Ceļš caur sarkano lukturu rajonu un esam pie manis. 

Londonā kopējais noietais pārvietojums ~ 25 km 

2.novembris. Mājas, mīļās mājas.

Ja man jau Gente uzdzen māju sajūtu, tad Sandim ceļš vēl priekšā. Brokastis pārvēršas par pastaigu pa Genti - it kā saīsināto ekskursijas parasto versiju, bet tomēr.. mēs kavējam. Attopos, kad esam pilsētas tālākajā punktā, lai dotos uz staciju. Sandis sāk nervozēt, tāpēc saku, ka nav tik tālu, bet ir kāds gabaliņš gan. Patiesībā - milzīgs klucis :D Mazliet paskrienam, tad lieku Sandim sēsties uz ričuka bagāžnieka, jo citu variantu nav un minos. Neteikšu jau, ka pēc kilometrīgajām pastaigām pa Londonu kājas sāp kā trakas, bet visu jāpaspēj. Vienīgais, ko neredzējām - Gentes skaistā pils. Bet nosūtīšu Tev bildi, ok ;) Pirms stacijas vēl paskrienam un re - esam klāt pat 8 minūtes pirms vilciena atiešanas. Te arī beidzas mana stāsta interaktīvā daļa. 

Sasodīti skaistas dienas, laiks - nu viss. Bezspēks, kas mani iemidzināja jau 8os vakarā, un pamodos (bez modinātāja) 5:30 - tā tik vien bija, lai sagatavotos lekcijai, kas sākās 8:30. 

Un jā - par spīti tam, ka tā bija Lielbritānija - laiciņš lutināja. Ne piles lietutiņa nenoķērām uz galvas. Tas laikam, jo abi bijām bruņojušies ar lietus mēteļiem. 

Un ziniet, kas ir forši..?! Biļetes uz nākošo mērķi - Milānu - jau iegādātas. Stay tuned ^_^