Nu arī šejieni piemeklējis pavēsāks laiks, kad gribas ietīties šallē un vilkt jau siltos zābakus.
Mācības rit uz priekšu, kas mijas ar saulainām, bet tiešām vēsām, un auksta vēja pildītām dienām. Šodien pavilka uz nostaļģisko. Tāpēc devos uz parku sēdēt un vienkārši vērot cilvēkus. It kā maliņā no visa, bet tomēr parka vidū. Un atkal atklāju, ka Gentes vietējie ir jauki cilvēki. Daži garāmgājēji izrādīja interesi, ko tad es tā - un pat nevis uzbāzīgi, bet patiešām laipni. Un tad nonācu pie dienas lielās atziņas - patiesībā atgādinājuma par lietu, ko jau sen zināju - viss ir kustībā. Bez kustības nav manis. Teju divi mēneši jau šeit, bet visvairāk gaidu svētdienu: piedodiet mani jau bijušie ciemiņi un nākošie - tos, kuri atbrauks svētdien, gaidu visvairāk. Jā, bučas Mammai un Tētim: istabu tikko pabeidzu kārtot un galvošu jums visas trīs dienas, ka man vienmēr šeit viss šādā kārtībā stāv.
Arī pagājusī svētdiena bija priecīgā diena, kad ciemos bija Līva ar Rutu. Paldies meitenes, par jauko pastaigu un informācijas, par Latvijā/Valmierā notiekošo, atsvaidzināšanu. :* Drīz sākšu organizēt ekskursijas pa Genti - man labi sanākot.
Lai cik negaidīti nebūtu, tieši iesākumā par sarežģītākajām gaidītās lekcijas ir pašas interesantākās. Medicīniskā antropoloģija mani ir tik ļoti ieinteresējusi, ka lasu ne tikai obligāto literatūru, bet pat papildus. Nezinu gan kā būs eksāmenā, jo pasniedzējs regulāri ar to baida, taču esmu atklājusi vēl vienu skatu punktu uz cilvēkiem, klāt pie jau visiem iepriekšējiem. Tieši Āfrika ir tā pasaules daļa, par ko esmu līdz šim zinājusi vismazāk - vairāk tā ir bijusi vieta kartē, kur ceļošanai varētu atrast kādu galamērķi. Taču tagad mācos par tās iedzīvotājiem pamatlietu līmenī. Tāpat arī nekad man nav bijusi skaidrība, kas notiek Tuvajos Austrumos - miljoniem konflikti konfliktu galā. Taču tagad man ir kurss, kurš māca šo konfliktu vēsturi. Šo uzskatu par pašu sarežģītāko, jo katras lekcijas laikā pierakstu ap 6 A4 lapām sīku faktiņu, kas jāmācās un arī būs jāiemācās, turklāt - visiem tiem vīriem ir sarežģīti arābu vārdi, kurus atkārtot ir teju neiespējami pirmajos piecos paņēmienos. Tāpat - ejot vidusskolā, paralēli idejai par politoloģijas studēšanu, apsvēru domu studēt socioloģiju, ko, acīmredzot, atmetu. Taču re - apgūstu kursus no socioloģijas programmas un arvien vairāk apgūstu jautājumus, kas arī mūsu pašu Latvijai aktuāli, attiecīgi par krievu tautības cilvēkiem tajā - vēl viens priekšmets, kas tiešā veidā paplašina manu redzes loku. Pāri visam: par Eiropas drošības politiku man māca pasniedzējs, kurš pats piedalījies Eiropas Savienības drošības politikas stratēģijas izstrādē. Tieši tā man te iet. Mācos, un ķeru saules starus - arī tos saules starus, kam vārds un uzvārds un kas laiž pie manis ciemā. ^^
Motivācija ikdienā: Es Zinu Ko Es Gribu. Ar šādu saukli uz savas sienas pavadu šo nedēļu. Liekas, ka sauklis tur paliks vēl ilgi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru