piektdiena, 2011. gada 23. septembris

Tā pa īstam..

.. viss sāksies ŠODIEN. 

Beidzot ir pienākusi diena, kad oficiāli tiks atklāts mans mācību gads ar "Welcome days". Vienīgi, lai gan piereģistrējos, man palaimējās [kāda sakritība (!)] sistēmas kļūme, un neskaitos piereģistrējusies.. Ceru, ka tas netraucēs tikt pie programmā esošajām bezmaksas pusdienām un vakariņām. Diez vai kāds skaitīs visu līdzi, jo šajā semestrī Ghent University esam nieka 800 ārzemnieki. Astoņi simti - tā taču ir puse no ViA vai pat vairāk. Bet ne par to stāsts.

Kā man līdz šim iet? 
šodien bija Dutch valodas mutiskais eksāmens.. ne slikti, bet arī ne labi. kaut kas pa vidu. Piektdien būs gala noslēguma eksāmens un līdz ar to manam pirmajam kursam būtu jābūt cauri. Taču, lai lietas padarītu "interesantākas" - piereģistrējos Dutch kursu valodas 2.līmenim. Ballīte turpināsies. Šodien esmu arī tikusi līdz apgūstamo kursu izvēles veikšanai. Tad jau redzēs, kāda literatūra mani priecēs tuvākos mēnešus.

un par ballītēm: tādu Erasmus laikam ir daudz un nekas nemainās starp studentiem: kopīgas ēst gatavošanas, dažādu iestāžu apmeklēšanas, laiskošanās kanāla malā.. Eh. pie tā var tik ļoti ātri pierast.
Tomēr pāri visam jūtos kā mājās: nemaz nav ārzemju sajūtas, lai gan sarunas notiek angliski, fonā skanot spāņu un vācu valodai. Jā - to te daudz sabraukuši. Sajūta gandrīz kā Valmierā, tikai cilvēki tie mani foršie pietrūkst (jā, jā - TU). Ja man kāds tagad pateiktu, ka palieku šeit ilgāk un nav izvēles, iespējams, ka pat nesūdzētos.

Ā, un man ir velo. skaists, pelēks "StudentENmobiliteit" velo. komfortablais modelis - tā vismaz viņi to dēvē, jo uzstellēti esot veseli 3 ātrumi.

Šaušalīgi pietrūkst kāpšanas - skaistā Gentes pils no tādiem ķieģelīšiem, ka prasīties prasās uzlīst pa vienu sānu augšā un pa otru lejā. Taču Gentē ir 3 kāpšanas centri.. kuri ir sasodīti dārgi.. tāpēc laikam šo prieciņu būs jāpataupa Valmierai. Mēģināju apčamdīt viena cita kultūrvēsturiska pieminekļa aizķerītes, bet nolauzu gabalu un vairs nemēģināšu. Ups.

Beidzot, pēc teju vai mēneša dzīves šeit, man ir piešķirts Buddy - vietējais beļģis, kurš palīdz iejusties, taču īsti jēgas tam vairs laikam nav. Iejutusies. Taču satikts arī vietējais latvietis un uzzināts vairāk par mūsējo aktivitātēm šeit. Briest balle/ballīte uz 18.novembri.

Un līdz manīm nonākušas baumas (mans Buddy pačukstēja), ka beigu beigās nebūšu vienīgā latviete šeit. Fuf - citādi man vienai būtu jātaisa Latvijas prezentācija citiem studentiem.

Pēdējo nedēļas nogali diemžēl sanāca pavadīt dzerot daudz, daudz citron-ūdeni un tējas, paralēli skatoties seriālus, nevis dodoties ar pārējiem uz Briseli vai svinēt Gentes festivālu. Apaukstēšanās nav forša.. bet ar šejienes laika apstākļiem, kas veido kontrastus ik pa pusstundai, vējeli un lielo gaisa mitrumu laikam var neko citu negaidīt. Sildīt istabiņu ar matu fēnu man joprojām topā.

Samīļoju jūs visus,
Dace

P.S. - ar katru dienu ar vien vairāk novērtēju mammas saveidotos brīnumus pagrabā. Eh, kā varētu tagad tur ieiet un sacienāties^^

Nav komentāru: