Ierados

Man nebūs nekāda aizraujošā stāsta par ierašanos un veiksmīgu sakritību ķēdi, kas palīdzēja izdzīvot. Savilku lidostā mugurā 5 kg vēl drēbju, sastuncīju precīzi 20 kg savā milzīgajā, rozā koferī (no kā arī radās bloga nosaukuma ideja) un vēl kādus 15 kg mugursomā (kuru par laimi neviens nesvēra) un devos ceļā ar visu mīļo Ryanair.

Autobusā no lidostas uz Briseli paspēju iebuktēt viena francūža miniģitāriņu un beigās tikt pie couchserfing kontaktiem Parīzē. Briselē mani sagaidīja Dace un izveda ekskursijā, un jau nākošajā dienā nonācu Agneses gādīgajās rokās, lai pēc tam naktī dotos ballēties Briseles ielās. Beļģu slavenās vafeles tiešām ir labas, tāpat kā beļģu alus.Un turki ir un paliek turki arī šeit.

Esmu nu jau Gentē un 2 dienas kā iet valodas kursi. Jā, studēšu flāmu (Dutch) valodā, no kuras māku pateikt tik vien kā.. nu labi, gandrīz nekā. Kāpēc gan ne..?! Bet viss notiek ideāli. Dzīves vietu atradu pēc 5 h pastaigas pa pilsētu un sludinājumu lasīšanas logos, taču ievākties varēšu tikai ar 1.septembri. Tikmēr dzīvoju paša jaukākā indonēzieša Didon mājās Wechtebeker ciematā, 2 km no Nīderlandes robežas. (p.s. Nīderlandē viss ir lētāks un iepirkties mēs dodamies tur, tā ka mini Eirotrips man ir katru otro dienu :D). Esmu viņa personīgā šefpavāre, kamēr viņš ir mans personīgais šoferis. Un ir jau paspēts paceļot pa Beļģiju - pabiju Oostend un Brugge pilsētās.

Foto pavisam, pavisam drīz, mīļie.

Bučas no RietumEiropas